Kad desmit vadītāji sāk rakstīt kā viens cilvēks

Pat nezinu, kurā brīdī mēs sākām tik viegli atteikties no savu domu, pieredzes un unikalitātes vērtības, MI piedāvātos formulējumus gandrīz automātiski pieņemot par zelta standartu!

Reizēm sarīkoju sev nelielu profesionālu eksperimentu. Aizsedzu autora vārdu, izlasu ierakstu vai komentāru, un mēģinu uzminēt, kam teksts pieder. Arvien biežāk man tas neizdodas. Cilvēkiem ir atšķirīga pieredze un domāšanas veids, tomēr publiskajā telpā viņi sāk skanēt tā, it kā rakstītu viens cilvēks. Teksts ir korekts un gluds, nobeigumā parādās pompozs secinājums, un no autora paliek tikai vārds pie ieraksta.

Manuprāt, tas pašlaik ir viens no lielākajiem mākslīgā intelekta (MI) riskiem vadītāju un ekspertu komunikācijā. MI paņem dzīvu domu, nopulē valodu un pārvērš to standarta formā. Teksts top ātrāk un it kā izskatās profesionālāks. Taču jo gludāks tas kļūst, jo grūtāk tajā saskatīt autoru. Tāpēc šoreiz gribu parunāt par cenu, kādu cenu mēs samaksājam, nekritiski deleģējot savus tekstus MI.

Teksts vienmēr kaut ko pasaka arī par cilvēku, kurš to publicē. No valodas lasītājs secina, kā šis cilvēks domā, ko uzskata par svarīgu un vai viņa teiktajam var uzticēties. Ja individuālo valodu nopulējam līdz vienam standartam, lasītājam kļūst grūtāk saskatīt aiz vārdiem cilvēku.

Auditorija to jau pamana. Olsen+Partners aptaujā četri no pieciem Latvijas iedzīvotājiem norādīja, ka pēdējā gada laikā viņiem bieži vai reizēm radies iespaids, ka organizāciju vai to runaspersonu komunikācijas materiālos izmantots MI. Un tikai 21 % MI klātbūtni šādā komunikācijā vērtē pozitīvi.

Arī Latvijas lielāko mediju žurnālisti un redaktori Olsen+Partners veiktajās intervijās dalījās, ka arvien biežāk saņem korektus, taču vienveidīgus un bezpersoniskus materiālus. Daļa šādus tekstus noraida, citi tos pārstrādā. Daži atzina, ka pēc šāda materiāla saņemšanas uz organizācijas turpmāko komunikāciju raugās skeptiskāk.

MI iesaiste maina arī priekšstatu par to, cik daudz pats autors ir ieguldījis komunikācijā. Kādā Ohaio zinātnieku pētījumā dalībniekiem bija jānovērtē drauga ziņa, kas sagatavota ar MI palīdzību. Uzzinot par MI iesaisti, dalībniekiem šķita, ka draugs ziņas rakstīšanā ieguldījis mazāk pūļu, kas radīja saņēmējā negatīvas emocijas.

Tāpēc es bieži saku: dažreiz labāk uzrakstīt mazliet neveikli, bet savā stilā. Ja ikdienā nesakāt, ka kaut kas “iezīmē būtisku pavērsienu”, nelieciet šo frāzi savā tekstā tikai tāpēc, ka to piedāvājis MI. Ja domu var pateikt vienkārši, pasakiet to vienkārši. MI raksturīga pompozitāte kompetenci nepierāda un bieži attālina jūs no auditorijas.

Šī problēma tik ļoti nodarbina mani, kā mēs Olsen+Partners pat radījām bezmaksas rīku Olsen+TextAudit, kas vērtē to, kā teksts var izklausīties lasītājam, un atzīmē konkrētas vietas, kur valoda sāk skanēt sintētiski vai pārāk līdzīgi citiem MI radītiem tekstiem. Es ļoti gribētu, lai Olsen+TextAudit kļūst par ikdienas palīgu komunikatoriem, vadītājiem un ekspertiem. Pirms publicējat nākamo tekstu savā vai organizācijas vārdā, pārbaudiet to ar Olsen+TextAudit, izlasiet norādes un pārstrādājiet vietas, kurās jūsu balss sāk pazust aiz MI rokraksta. Galu galā, atbildība par tekstu vienmēr paliek mūsu ziņā.

Labs teksts ir kā labi piegriezts uzvalks: nav svarīgi, kādi instrumenti izmantoti tā tapšanā, svarīgi, lai tas būtu autora izmērā un atspoguļotu viņa individualitāti. MI lai palīdz un ietaupa jūsu laiku, bet jūsu unikalitāti tam atdot nevajag!