Varbūt ekspertiem nemaz nevajag būt sociālajos medijos?

Nesen Latvijas lielākais ziņu portāls man lūdza komentāru par to, vai ārstiem vajadzētu būt sociālajos medijos? Jo ilgāk par to domāju, jo vairāk sapratu, ka patiesībā tas ir jautājums par visiem ekspertiem: ārstiem, juristiem, zinātniekiem, finanšu ekspertiem, arhitektiem, konsultantiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuru ikdienas darbs balstās uz kompetenci un uzticēšanos.

Tāpēc šoreiz vēlos padalīties ar dažām atziņām, kas, manuprāt, ir aktuālas ikvienam ekspertam.

Eksperti konkurē par uzticēšanos

Ārstu gadījumā izšķiroša ir uzticēšanās. Turklāt tā sāk veidoties vēl pirms konsultācijas: pacients lasa intervijas, meklē informāciju internetā, skatās sociālo mediju profilus, iepazīstas ar citu cilvēku pieredzi un vēro, kā ārsts komunicē publiskajā telpā.

Tas pats attiecas arī uz citām profesijām. Lielākā daļa klientu pirmo priekšstatu par ekspertu iegūst vēl pirms pirmās tikšanās. Ar laiku sāk darboties arī tā sauktais Mateja efekts: “redzamība vairo redzamību”. Eksperti, kuri jau ir atpazīstami, biežāk tiek aicināti komentēt, citēti medijos un ieteikti citiem. Tieši tāpēc izdevīgākā pozīcija ir kļūt par top of mind savā jomā.

Slava nav tas pats, kas personiskais zīmols

Manuprāt, viena no biežākajām kļūdām ir pieņēmums, ka komunikācija sociālajos tīklos automātiski nozīmē vēlmi kļūt populāram. Patiesībā slava un personiskais zīmols ir divi atšķirīgi jēdzieni.

Slava nozīmē, ka jūs pazīst pēc iespējas vairāk cilvēku. Personiskais zīmols nozīmē, ka jūs pazīst, ciena un jums uzticas tie cilvēki, kuriem ir nepieciešama jūsu kompetence. Tieši tāpēc ārstam, juristam, auditoram vai profesoram nevajadzētu tiekties pēc slavas. Daudz precīzāk būtu runāt par profesionālo ietekmi – spēju panākt, ka cilvēki uzticas un ieklausās.

Sociālie mediji paši par sevi uzticēšanos neveido

Uzticēšanos neveido ne skaistas fotogrāfijas, ne algoritmi. Pieņemot lēmumu, vai uzticēties ekspertam, cilvēki neapzināti meklē atbildes uz pieciem jautājumiem:

• Vai šis cilvēks pamatoti ieņem savu vietu?

• Vai viņam ir nepieciešamā kompetence?

• Vai viņam patiesi rūp mana situācija?

• Vai viņš rīkojas godprātīgi?

• Vai viņš ir gatavs uzņemties atbildību par savu rīcību?

  
  

Kā redzam, uzticēšanos veido ne tikai kompetence, bet arī cilvēcīguma izpausmes: empātija, cieņa, saprotama valoda un spēja veidot dialogu. Pētījumi rāda, ka tieši kompetences un cilvēcīguma kombinācija rada harismu. Turklāt, jo augstāka ekspertīze, jo vienkāršāk cilvēks spēj izskaidrot sarežģīto. Tāpēc ekspertam nav jāizvēlas starp autoritāti un cilvēcību – ilgtermiņā vislielāko ietekmi rada spēja apvienot abas.

Kur beidzas profesionāla komunikācija un sākas pašreklāma?

Man šķiet, robežu labi palīdz noteikt viens jautājums: kāds ir komunikācijas mērķis?

Ja tas ir palīdzēt auditorijai orientēties sarežģītos jautājumos, skaidrot, izglītot un palīdzēt pieņemt labākus lēmumus, tā ir profesionāla ietekme.

Ja galvenais mērķis kļūst uzmanības piesaistīšana pašam ekspertam, sākas pašreklāma.

Cilvēki ļoti labi uztver komunikācijas motīvus. Tiklīdz rodas sajūta, ka eksperta intereses kļūst svarīgākas par auditorijas interesēm, uzticēšanās sāk mazināties.

Tieši tāpēc eksperta publiskā komunikācija nav tikai personiskā zīmola veidošana. Tā ir arī sabiedrības izglītošana. Ja komunikācijas galvenais mērķis ir palīdzēt cilvēkiem labāk izprast sarežģītus jautājumus un pieņemt gudrākus lēmumus, ieguvējs ir ne tikai pats eksperts, bet arī sabiedrība kopumā.

Tātad, vai ekspertiem vispār vajadzētu būt sociālajos medijos?

Noteikti! Šodien redzam paradoksu: cilvēki meklē ekspertus, bet eksperti bieži klusē. Rezultātā publisko telpu aizpilda skaļāki, bet ne vienmēr kompetentāki viedokļi. Jo īpaši laikā, kad arvien vairāk cilvēku veselības, finanšu vai juridiskus padomus meklē nevis pie speciālistiem, bet internetā vai mākslīgā intelekta rīkos, profesionāla ekspertu klātbūtne publiskajā telpā kļūst arvien nozīmīgāka. Mūsdienās cilvēkiem no ekspertiem arvien biežāk vajadzīgi ne tikai fakti, bet arī to interpretācija. Tieši tāpēc pieaug pieprasījums pēc profesionāļiem, kuri spēj sarežģīto izskaidrot vienkārši.

Tomēr ar vienu būtisku nosacījumu. Eksperta ietekmei jābalstās uz kompetenci, leģitimitāti, atbildību un godprātību, nevis popularitāti, algoritmiem vai skatījumu skaitu. Tieši šī atšķirība, manuprāt, nosaka, vai publiskā komunikācija kļūst par reputācijas risku vai par vienu no vērtīgākajiem profesionālajiem aktīviem.

Manuprāt, viena no svarīgākajām kompetencēm, kas ekspertiem būs jāattīsta tuvākajos gados, ir komunikācija. Vairs nepietiek būt izcilam savā jomā, ir svarīgi arī prast savu ekspertīzi padarīt saprotamu, pamanāmu un uzticamu. Galu galā profesionāla ietekme ir spēja panākt, ka brīdī, kad cilvēkam rodas svarīgs jautājums, viņš izvēlas uzticēties tieši jums, nevis nejaušam padomam internetā vai mākslīgā intelekta atbildei.

Dr.Sc.Comm. Olga Kazaka, komunikācijas aģentūras Olsen+Partners partnere, "Pirmās PR grāmatas" autore, lektore